Biotopu klasifikators
Jūras biotopi (J)
J1. Piekrastes lagūnas.
J2. Lielo upju grīvas.
Jūras krasta biotopi
Pludmales (P)
P1. Smilšainas pludmales.
P1m. Smilšainas mitras pludmales.
P2. Grantainas un oļainas pludmales.
P3. Akmeņainas pludmales.
Pg. Mainīgas mazo upju grīvas pludmales daļā.
Kāpas (K)
K1e. Embrionālās kāpas ar lakstaugu veģetāciju.
K1p. Priekškāpas ar lakstaugu veģetāciju.
K1k. Priekškāpas ar krūmiem.
K2. Pelēkās kāpas ar zemu veģetāciju.
K2k. Pelēkās kāpas ar kokiem un krūmiem.
Ki. Starpkāpu ieplakas.
Kik. Starpkāpu ieplakas.
Kp. Piekrastes peļķes.
Citi jūras krasta biotopi (K)
~, Ks Stāvkrasti.
Km. Piekrastes mitrāju augsto lakstaugu audzes.
Stāvoši ūdeņi (E)
1. Pludmales.
2. Piekraste ar amfībisku veģetāciju.
3. Cilvēka pārveidoti krasti.
4. Piekraste ar augsto laukstaugu augāju.
5. Ūdensklājs.
Ūdenstilpes
Eo. Oligotrofi līdz mezotrofi ezeri.
Em. Mezotrofi ezeri.
Ee. Eitrofi ezeri.
Et. Distrofi ezeri.
Ev. Vecupes.
Ed. Piemājas dīķi.
Ez. Zivju dīķi.
Eb. Bebru dīķi.
El. Lāmas.
Upes (U)
U1. Pludmales.
U2. Piekraste ar amfībisku veģetāciju.
U3. Cilvēka pārveidoti krasti.
U4. Piekraste ar augsto laukstaugu augāju.
U5. Ūdensklājs.
U6. Upju sēres.
Pļavas (Z)
Z1. Sausas pļavas.
Z1k. Aizaugošas sausas pļavas.
Z2. Mēreni mitras pļavas.
Z2k. Aizaugošas mēreni mitras pļavas.
Z3. Mitras pļavas.
Z3k. Aizaugošas mitras pļavas.
Z4. Slapjas pļavas.
Z4k. Aizaugošas slapjas pļavas.
Meži (M)
M1. Boreālie sausieņu meži
M1Pr. Priežu retaine.
M2. Boreālie slapjie meži
M3. Boreālie nosusinātie meži
M4. Platlapju sausieņu meži (M4)
M5. Platlapju pārmitrie meži
M6. Platlapju nosusinātie meži
M7. Melnalkšņu staignāji
Mi. Izcirtumi.
Mk. Krūmāji (Mk)
Mv. Virsāji
Mv. Virsāji ar zemu veģetāciju.
Mvk. Virsāji ar kokiem un krūmiem.
Purvi (S)
S1. Zāļu purvi.
S2. Pārejas purvi.
S3. Sūnu purvi.
Iežu atsegumi (H)
H. Iežu atsegumi.
Cilvēka izveidoti biotopi (L)
L1. Lauksaimniecības zemes.
L2. Parki un apstādījumi.
L3. Ruderālie biotopi.
L4. Apbūve.
L5. Citi cilvēka ietekmēti biotopi.
Teritorijas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos.
Ar smilšu sērēm vai kāpām no jūras pilnīgi vai daļēji atdalītas seklas iesāļūdens tilpes.
Vējuzplūdiem pakļautas upju grīvas ar iesāļūdeni.
Regulārai jūras piekrastes straumju, viļņu un vēja ietekmei pakļauta sauszemes daļa.
Pludmales ar pārsvarā smilšainu substrātu.
Zemas, mitras pludmales ar pārsvarā smilšainu substrātu.
Pludmales ar pārsvarā grantainu vai oļainu substrātu.
Pludmales ar pārsvarā grantainu vai oļainu substrātu.
Mainīgai mazo upju ūdeņu ietekmei pakļauta pludmales daļa.
Vēja sanesti smilšu pauguri, kur koku segums nepārsniedz 50 %.
Nelielas, līdz 0,5 m augstas kāpas, pirmajā attīstības stadijā ar veģetāciju līdz 10 %.
Vismaz 0,5 m augstas vai ar vismaz 10 % augāju segtas kāpas, kur notiek pastāvīga smilšu pārpūšana un krūmu segums nepārsniedz 10 %.
Priekškāpas kāpas, kur krūmu segums pārsniedz 10 %.
Nosacīti stabilas kāpas, kur vairs nenotiek pastāvīga smilšu pārpūšana un kuru augāju veido galvenokārt sūnas, ķērpji un zemi daudzgadīgi lakstaugi, un koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.
Pelēkās kāpas, kuru augāju veido galvenokārt sūnas, ķērpji un zemi daudzgadīgi lakstaugi, un koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.
Reljefa pazeminājumi starp kāpām ar augstu gruntsūdens līmeni, kur koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.
Reljefa pazeminājumi starp kāpām ar augstu gruntsūdens līmeni, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.
Neizžūstošas ūdenstilpes priekškāpu vai pelēko kāpu joslā ar iesāļūdeni.
Jūras krasti, kas radušies noskalošanās vai abrāzijas ietekmē.
Piekrastes mitrāji ar augsto lakstaugu audzēm jūras piekrastes seklūdens daļā.
Dažādas izcelsmes ūdenstilpes, ar ierobežotu ūdens apriti. Visās ūdenstilpēm iespējami sekojoši biotopi:
Krasta josla, kur ūdens viļņu pārskalošanās rezultātā veģetācija nepārsniedz 10 %.
Piekraste, kurai raksturīga amfībiska veģetācija un koku un krūmu segums nepārsniedz 50 %.
Cilvēka darbības pārveidoti krasti (peldvietas, laivu piestātnes, ruderālas vietas utml.).
Ūdenstilpes seklūdens daļa, kur vismaz 10 % seguma veido augstie lakstaugi.
Ūdensklājs, kur augsto laukstaugu segums ir mazāks par 10 %.
Barības vielām nabadzīgi ezeri ar tīru ūdeni.
Barības vielām nabadzīgi ezeri ar bāzisku ūdens reakciju.
Barības vielām nabadzīgi līdz vidēji bagāti ezeri.
Purvu ezeri ar augstu humīnvielu koncentrāciju ūdenī.
Pilnīgi vai daļēji no upes atdalītas aizaugošu kādreizēju upes gultņu vai atteku paliekas.
Mazas, izraktas ūdenstilpes.
Uzpludinātas, intensīvai zivju audzēšanai paredzētas ūdenstilpes.
Bebru izveidotas mazas ūdenskrātuves uz nelielām upītēm, strautiem vai grāvjiem.
Daļēji vai pilnīgi pastāvīgas mazas, seklas ūdenstilpes pļavu, lauku ieplakās un mežos.
Pastāvīgas, neizžūstošas ūdens teces.
Krasta josla, kur ūdens viļņu pārskalošanās rezultātā veģetācija nepārsniedz 10 %.
Piekraste, kurai raksturīga amfībiska veģetācija un koku un krūmu segums nepārsniedz 50 %.
Cilvēka darbības pārveidoti krasti (peldvietas, laivu piestātnes, ruderālas vietas utml.).
Ūdenstilpes seklūdens daļa, kur vismaz 10 % seguma veido augstie lakstaugi.
Ūdensklājs, kur augsto laukstaugu segums ir mazāks par 10 %.
Upes uzskalotas, no krasta pilnīgi vai daļēji nodalītas smilšu sēres, kur augu segums ir mazāks par 10 %.
Teritorijas, kur regulāras pļaušanas vai ganīšanas rezultātā izveidojušās daudzgadīgu lakstaugu sabiedrības un koku un krūmu segums nepārsniedz 50 %.
Pļavas sausās augsnēs, kur dominē sausas augsnes mīloši augi un koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %, izņemot kāpu un smiltāju pļavas (Z0).
Sausas pļavas, izņemot kāpu un smiltāju pļavas, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.
Pļavas, kur dominē lakstaugi, kas pielāgojušies augšanai samērā bagātās augsnēs vidēji mitros augšanas apstākļos, kur koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.
Mēreni mitras pļavas, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.
Pļavas, kur dominē lakstaugi, kas pielāgojušies augšanai auglīgās un vidēji auglīgās augsnēs periodiska mitruma apstākļos, kur koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.
Mitras pļavas, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.
Pļavas pastāvīgi mitrās augsnēs, kur koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.
Slapjas pļavas, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.
Teritorijas, kur koku, krūmu vai sīkkrūmu segums pārsniedz 50%.
Mežu biotopos atkarība no valdošās sugas izdala apakštipus. Ja lapu koku īpatsvars audzē ir no 30 % līdz 70 %, mežu pieskaita jaukto koku apakštipam (J).
Mežu apakštipu apzīmējumi.
P |
priežu mežs |
Os |
ošu mežs |
E |
egļu mežs |
L |
liepu mežs |
B |
bērzu mežs |
G |
gobu mežs |
Ba |
baltalkšņu mežs |
Vk |
vīksnu mežs |
A |
apšu mežs |
Bl |
blīgznu mežs |
Oz |
ozolu mežs |
M |
melnalkšņu mežs |
J |
jaukto koku mežs |
|
|
Skuju koku vai šaurlapu koku meži labi drenētās minerālaugsnēs ar sausām vietām raksturīgu zemsegu.
Priežu sausieņu mežam izdala apakštipu:
Teritorijas nabadzīgās smilts augsnēs ar skraju lakstaugiem, sīkkrūmiem, sūnām un ķērpjiem klātu zemsegu, kur priedes segums ir robežās no 30 % līdz 70 % un pameža un paaugas segums ir mazāks par 10 %, izņemot virsājus ar kokiem un krūmiem (Mvk).
Skuju koku vai šaurlapu koku meži uz pastāvīgi vai periodiski pārmitrām kūdras vai minerālaugsnēm ar mitrām vietām raksturīgu zemsegu.
Skuju koku vai šaurlapu koku meži vietās ar labi izveidotu grāvju tīklu uz nosusinātām kūdras vai minerālaugsnēm, kur daļēji saglabājusies mitrām vietām raksturīga zemsega.
Platlapju meži labi drenētās minerālaugsnēs ar sausām vietām raksturīgu zemsegu.
Platlapju meži pārmitrās kūdras vai minerālaugsnēs ar mitrām vietām raksturīgu zemsegu, izņemot melnalkšņu staignājus (Mm).
Platlapju meži vietās ar labi izveidotu grāvju tīklu uz nosusinātām kūdras vai minerālaugsnēm, kur daļēji saglabājusies mitrām vietām raksturīga zemsega.
Melnalkšņu meži pārmitrās kūdras vai minerālaugsnēs ar slapjām vietām raksturīgu zemsegu.
Nesen izcirstas teritorijas, kas raksturīgas meža sukcesijas pirmām stadijām un jaunā meža vecuma klase nepārsniedz I.
Teritorijas, kur krūmu segums pārsniedz 50 %, izņemot priekškāpas ar krūmiem (K1k), un koku segums ir mazāks par 50 %.
Teritorijas, kur zemsegā dominē virši un koku un krūmu segums nepārsniedz 50 %.
Virsāji, kur koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.
Virsāji, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.
Lielāko daļu gada pārmitras teritorijas uz kūdras augsnēm, kur koku un krūmu segums ir mazāks par 50 %.
Minerotrofi purvi, kur augi ūdeni un barības vielas saņem no gruntsūdeņiem.
Minerotrofi purvi, kur augi ūdeni un barības vielas daļēji saņem no gruntsūdeņiem, un kam ir raksturīgas gan zāļu, gan sūnu purvu sugas.
Purvi, kuru augi ūdeni un barības vielas saņem tikai ar nokrišņiem.
Smilšakmens, dolomīta, kaļķakmens un citu iežu atsegumi, kur augu segums ir mazāks par 10 %.
Teritorijas, kuras tiek vai nesen tikušas izmantotas intensīvai lauksaimniecībai, un kur vēl nav izveidojusies dabiskiem biotopiem raksturīga veģetācija.
Pēc noteikta plāna veidoti apstādījumi – parki, kapi, skvēri utml, kas nav tieši saistīti ar apbūvi.
Biotopi cilvēka veidotās un uzturētās teritorijās ar sinantropām augu sugām – nezālienas, izgāztuves, ceļi un ceļmalas, komunikāciju trases utml.
Apbūvētas teritorijas, kas tiek vai ir tikušas izmantotas dzīvošanai vai saimnieciskai darbībai – mājas, to pagalmi un piekļautie dārzi, pamestas mājvietas, uzņēmumu teritorijas, būvlaukumi, armijas teritorijas utml.
Cilvēka ietekmēti biotopi, kas neiekļaujas iepriekšminētajā klasifikācijā.