Biotopu klasifikators

Jūras biotopi (J)

J1. Piekrastes lagūnas.

J2. Lielo upju grīvas.

Jūras krasta biotopi

Pludmales (P)

P1. Smilšainas pludmales.

P1m. Smilšainas mitras pludmales.

P2. Grantainas un oļainas pludmales.

P3. Akmeņainas pludmales.

Pg. Mainīgas mazo upju grīvas pludmales daļā.

Kāpas (K)

K1e. Embrionālās kāpas ar lakstaugu veģetāciju.

K1p. Priekškāpas ar lakstaugu veģetāciju.

K1k. Priekškāpas ar krūmiem.

K2. Pelēkās kāpas ar zemu veģetāciju.

K2k. Pelēkās kāpas ar kokiem un krūmiem.

Ki. Starpkāpu ieplakas.

Kik. Starpkāpu ieplakas.

Kp. Piekrastes peļķes.

Citi jūras krasta biotopi (K)

~, Ks Stāvkrasti.

Km. Piekrastes mitrāju augsto lakstaugu audzes.

Stāvoši ūdeņi (E)

1. Pludmales.

2. Piekraste ar amfībisku veģetāciju.

3. Cilvēka pārveidoti krasti.

4. Piekraste ar augsto laukstaugu augāju.

5. Ūdensklājs.

Ūdenstilpes

Eo. Oligotrofi līdz mezotrofi ezeri.

Em. Mezotrofi ezeri.

Ee. Eitrofi ezeri.

Et. Distrofi ezeri.

Ev. Vecupes.

Ed. Piemājas dīķi.

Ez. Zivju dīķi.

Eb. Bebru dīķi.

El. Lāmas.

Upes (U)

U1. Pludmales.

U2. Piekraste ar amfībisku veģetāciju.

U3. Cilvēka pārveidoti krasti.

U4. Piekraste ar augsto laukstaugu augāju.

U5. Ūdensklājs.

U6. Upju sēres.

Pļavas (Z)

Z1. Sausas pļavas.

Z1k. Aizaugošas sausas pļavas.

Z2. Mēreni mitras pļavas.

Z2k. Aizaugošas mēreni mitras pļavas.

Z3. Mitras pļavas.

Z3k. Aizaugošas mitras pļavas.

Z4. Slapjas pļavas.

Z4k. Aizaugošas slapjas pļavas.

Meži (M)

M1. Boreālie sausieņu meži

M1Pr. Priežu retaine.

M2. Boreālie slapjie meži

M3. Boreālie nosusinātie meži

M4. Platlapju sausieņu meži (M4)

M5. Platlapju pārmitrie meži

M6. Platlapju nosusinātie meži

M7. Melnalkšņu staignāji

Mi. Izcirtumi.

Mk. Krūmāji (Mk)

Mv. Virsāji

Mv. Virsāji ar zemu veģetāciju.

Mvk. Virsāji ar kokiem un krūmiem.

Purvi (S)

S1. Zāļu purvi.

S2. Pārejas purvi.

S3. Sūnu purvi.

Iežu atsegumi (H)

H. Iežu atsegumi.

Cilvēka izveidoti biotopi (L)

L1. Lauksaimniecības zemes.

L2. Parki un apstādījumi.

L3. Ruderālie biotopi.

L4. Apbūve.

L5. Citi cilvēka ietekmēti biotopi.



Jūras biotopi (J)

Teritorijas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos.

J1. Piekrastes lagūnas.

Ar smilšu sērēm vai kāpām no jūras pilnīgi vai daļēji atdalītas seklas iesāļūdens tilpes.

J2. Lielo upju grīvas.

Vējuzplūdiem pakļautas upju grīvas ar iesāļūdeni.

Jūras krasta biotopi

Pludmales (P)

Regulārai jūras piekrastes straumju, viļņu un vēja ietekmei pakļauta sauszemes daļa.

P1. Smilšainas pludmales.

Pludmales ar pārsvarā smilšainu substrātu.

P1m. Smilšainas mitras pludmales.

Zemas, mitras pludmales ar pārsvarā smilšainu substrātu.

P2. Grantainas un oļainas pludmales.

Pludmales ar pārsvarā grantainu vai oļainu substrātu.

P3. Akmeņainas pludmales.

Pludmales ar pārsvarā grantainu vai oļainu substrātu.

Pg. Mainīgas mazo upju grīvas pludmales daļā.

Mainīgai mazo upju ūdeņu ietekmei pakļauta pludmales daļa.

Kāpas (K)

Vēja sanesti smilšu pauguri, kur koku segums nepārsniedz 50 %.

K1e. Embrionālās kāpas ar lakstaugu veģetāciju.

Nelielas, līdz 0,5 m augstas kāpas, pirmajā attīstības stadijā ar veģetāciju līdz 10 %.

K1p. Priekškāpas ar lakstaugu veģetāciju.

Vismaz 0,5 m augstas vai ar vismaz 10 % augāju segtas kāpas, kur notiek pastāvīga smilšu pārpūšana un krūmu segums nepārsniedz 10 %.

K1k. Priekškāpas ar krūmiem.

Priekškāpas kāpas, kur krūmu segums pārsniedz 10 %.

K2. Pelēkās kāpas ar zemu veģetāciju.

Nosacīti stabilas kāpas, kur vairs nenotiek pastāvīga smilšu pārpūšana un kuru augāju veido galvenokārt sūnas, ķērpji un zemi daudzgadīgi lakstaugi, un koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.

K2k. Pelēkās kāpas ar kokiem un krūmiem.

Pelēkās kāpas, kuru augāju veido galvenokārt sūnas, ķērpji un zemi daudzgadīgi lakstaugi, un koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.

Ki. Starpkāpu ieplakas.

Reljefa pazeminājumi starp kāpām ar augstu gruntsūdens līmeni, kur koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.

Kik. Starpkāpu ieplakas.

Reljefa pazeminājumi starp kāpām ar augstu gruntsūdens līmeni, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.

Kp. Piekrastes peļķes.

Neizžūstošas ūdenstilpes priekškāpu vai pelēko kāpu joslā ar iesāļūdeni.

Citi jūras krasta biotopi (K)

~, Ks Stāvkrasti.

Jūras krasti, kas radušies noskalošanās vai abrāzijas ietekmē.

Km. Piekrastes mitrāju augsto lakstaugu audzes.

Piekrastes mitrāji ar augsto lakstaugu audzēm jūras piekrastes seklūdens daļā.

Stāvoši ūdeņi (E)

Dažādas izcelsmes ūdenstilpes, ar ierobežotu ūdens apriti. Visās ūdenstilpēm iespējami sekojoši biotopi:

1. Pludmales.

Krasta josla, kur ūdens viļņu pārskalošanās rezultātā veģetācija nepārsniedz 10 %.

2. Piekraste ar amfībisku veģetāciju.

Piekraste, kurai raksturīga amfībiska veģetācija un koku un krūmu segums nepārsniedz 50 %.

3. Cilvēka pārveidoti krasti.

Cilvēka darbības pārveidoti krasti (peldvietas, laivu piestātnes, ruderālas vietas utml.).

4. Piekraste ar augsto laukstaugu augāju.

Ūdenstilpes seklūdens daļa, kur vismaz 10 % seguma veido augstie lakstaugi.

5. Ūdensklājs.

Ūdensklājs, kur augsto laukstaugu segums ir mazāks par 10 %.

Ūdenstilpes

Eo. Oligotrofi līdz mezotrofi ezeri.

Barības vielām nabadzīgi ezeri ar tīru ūdeni.

Em. Mezotrofi ezeri.

Barības vielām nabadzīgi ezeri ar bāzisku ūdens reakciju.

Ee. Eitrofi ezeri.

Barības vielām nabadzīgi līdz vidēji bagāti ezeri.

Et. Distrofi ezeri.

Purvu ezeri ar augstu humīnvielu koncentrāciju ūdenī.

Ev. Vecupes.

Pilnīgi vai daļēji no upes atdalītas aizaugošu kādreizēju upes gultņu vai atteku paliekas.

Ed. Piemājas dīķi.

Mazas, izraktas ūdenstilpes.

Ez. Zivju dīķi.

Uzpludinātas, intensīvai zivju audzēšanai paredzētas ūdenstilpes.

Eb. Bebru dīķi.

Bebru izveidotas mazas ūdenskrātuves uz nelielām upītēm, strautiem vai grāvjiem.

El. Lāmas.

Daļēji vai pilnīgi pastāvīgas mazas, seklas ūdenstilpes pļavu, lauku ieplakās un mežos.

Upes (U)

Pastāvīgas, neizžūstošas ūdens teces.

U1. Pludmales.

Krasta josla, kur ūdens viļņu pārskalošanās rezultātā veģetācija nepārsniedz 10 %.

U2. Piekraste ar amfībisku veģetāciju.

Piekraste, kurai raksturīga amfībiska veģetācija un koku un krūmu segums nepārsniedz 50 %.

U3. Cilvēka pārveidoti krasti.

Cilvēka darbības pārveidoti krasti (peldvietas, laivu piestātnes, ruderālas vietas utml.).

U4. Piekraste ar augsto laukstaugu augāju.

Ūdenstilpes seklūdens daļa, kur vismaz 10 % seguma veido augstie lakstaugi.

U5. Ūdensklājs.

Ūdensklājs, kur augsto laukstaugu segums ir mazāks par 10 %.

U6. Upju sēres.

Upes uzskalotas, no krasta pilnīgi vai daļēji nodalītas smilšu sēres, kur augu segums ir mazāks par 10 %.

Pļavas (Z)

Teritorijas, kur regulāras pļaušanas vai ganīšanas rezultātā izveidojušās daudzgadīgu lakstaugu sabiedrības un koku un krūmu segums nepārsniedz 50 %.

Z1. Sausas pļavas.

Pļavas sausās augsnēs, kur dominē sausas augsnes mīloši augi un koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %, izņemot kāpu un smiltāju pļavas (Z0).

Z1k. Aizaugošas sausas pļavas.

Sausas pļavas, izņemot kāpu un smiltāju pļavas, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.

Z2. Mēreni mitras pļavas.

Pļavas, kur dominē lakstaugi, kas pielāgojušies augšanai samērā bagātās augsnēs vidēji mitros augšanas apstākļos, kur koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.

Z2k. Aizaugošas mēreni mitras pļavas.

Mēreni mitras pļavas, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.

Z3. Mitras pļavas.

Pļavas, kur dominē lakstaugi, kas pielāgojušies augšanai auglīgās un vidēji auglīgās augsnēs periodiska mitruma apstākļos, kur koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.

Z3k. Aizaugošas mitras pļavas.

Mitras pļavas, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.

Z4. Slapjas pļavas.

Pļavas pastāvīgi mitrās augsnēs, kur koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.

Z4k. Aizaugošas slapjas pļavas.

Slapjas pļavas, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.

Meži (M)

Teritorijas, kur koku, krūmu vai sīkkrūmu segums pārsniedz 50%.

Mežu biotopos atkarība no valdošās sugas izdala apakštipus. Ja lapu koku īpatsvars audzē ir no 30 % līdz 70 %, mežu pieskaita jaukto koku apakštipam (J).

Mežu apakštipu apzīmējumi.

P

priežu mežs

Os

ošu mežs

E

egļu mežs

L

liepu mežs

B

bērzu mežs

G

gobu mežs

Ba

baltalkšņu mežs

Vk

vīksnu mežs

A

apšu mežs

Bl

blīgznu mežs

Oz

ozolu mežs

M

melnalkšņu mežs

J

jaukto koku mežs



M1. Boreālie sausieņu meži

Skuju koku vai šaurlapu koku meži labi drenētās minerālaugsnēs ar sausām vietām raksturīgu zemsegu.

Priežu sausieņu mežam izdala apakštipu:

M1Pr. Priežu retaine.

Teritorijas nabadzīgās smilts augsnēs ar skraju lakstaugiem, sīkkrūmiem, sūnām un ķērpjiem klātu zemsegu, kur priedes segums ir robežās no 30 % līdz 70 % un pameža un paaugas segums ir mazāks par 10 %, izņemot virsājus ar kokiem un krūmiem (Mvk).

M2. Boreālie slapjie meži

Skuju koku vai šaurlapu koku meži uz pastāvīgi vai periodiski pārmitrām kūdras vai minerālaugsnēm ar mitrām vietām raksturīgu zemsegu.

M3. Boreālie nosusinātie meži

Skuju koku vai šaurlapu koku meži vietās ar labi izveidotu grāvju tīklu uz nosusinātām kūdras vai minerālaugsnēm, kur daļēji saglabājusies mitrām vietām raksturīga zemsega.

M4. Platlapju sausieņu meži (M4)

Platlapju meži labi drenētās minerālaugsnēs ar sausām vietām raksturīgu zemsegu.

M5. Platlapju pārmitrie meži

Platlapju meži pārmitrās kūdras vai minerālaugsnēs ar mitrām vietām raksturīgu zemsegu, izņemot melnalkšņu staignājus (Mm).

M6. Platlapju nosusinātie meži

Platlapju meži vietās ar labi izveidotu grāvju tīklu uz nosusinātām kūdras vai minerālaugsnēm, kur daļēji saglabājusies mitrām vietām raksturīga zemsega.

M7. Melnalkšņu staignāji

Melnalkšņu meži pārmitrās kūdras vai minerālaugsnēs ar slapjām vietām raksturīgu zemsegu.

Mi. Izcirtumi.

Nesen izcirstas teritorijas, kas raksturīgas meža sukcesijas pirmām stadijām un jaunā meža vecuma klase nepārsniedz I.

Mk. Krūmāji (Mk)

Teritorijas, kur krūmu segums pārsniedz 50 %, izņemot priekškāpas ar krūmiem (K1k), un koku segums ir mazāks par 50 %.

Mv. Virsāji

Teritorijas, kur zemsegā dominē virši un koku un krūmu segums nepārsniedz 50 %.

Mv. Virsāji ar zemu veģetāciju.

Virsāji, kur koku un krūmu segums nepārsniedz 10 %.

Mvk. Virsāji ar kokiem un krūmiem.

Virsāji, kur koku un krūmu segums ir no 10 % līdz 50 %.

Purvi (S)

Lielāko daļu gada pārmitras teritorijas uz kūdras augsnēm, kur koku un krūmu segums ir mazāks par 50 %.

S1. Zāļu purvi.

Minerotrofi purvi, kur augi ūdeni un barības vielas saņem no gruntsūdeņiem.

S2. Pārejas purvi.

Minerotrofi purvi, kur augi ūdeni un barības vielas daļēji saņem no gruntsūdeņiem, un kam ir raksturīgas gan zāļu, gan sūnu purvu sugas.

S3. Sūnu purvi.

Purvi, kuru augi ūdeni un barības vielas saņem tikai ar nokrišņiem.

Iežu atsegumi (H)

H. Iežu atsegumi.

Smilšakmens, dolomīta, kaļķakmens un citu iežu atsegumi, kur augu segums ir mazāks par 10 %.

Cilvēka izveidoti biotopi (L)

L1. Lauksaimniecības zemes.

Teritorijas, kuras tiek vai nesen tikušas izmantotas intensīvai lauksaimniecībai, un kur vēl nav izveidojusies dabiskiem biotopiem raksturīga veģetācija.

L2. Parki un apstādījumi.

Pēc noteikta plāna veidoti apstādījumi – parki, kapi, skvēri utml, kas nav tieši saistīti ar apbūvi.

L3. Ruderālie biotopi.

Biotopi cilvēka veidotās un uzturētās teritorijās ar sinantropām augu sugām – nezālienas, izgāztuves, ceļi un ceļmalas, komunikāciju trases utml.

L4. Apbūve.

Apbūvētas teritorijas, kas tiek vai ir tikušas izmantotas dzīvošanai vai saimnieciskai darbībai – mājas, to pagalmi un piekļautie dārzi, pamestas mājvietas, uzņēmumu teritorijas, būvlaukumi, armijas teritorijas utml.

L5. Citi cilvēka ietekmēti biotopi.

Cilvēka ietekmēti biotopi, kas neiekļaujas iepriekšminētajā klasifikācijā.