Projekta kopsavilkums

Projekta mērķis ir Eiropā aizsargājamu jūras piekrastes biotopu un sugu saglabāšana Latvijā. Šī projekta ietvaros tiks izveidots 300 m aizsargjoslas līdzsvarotas aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas pamats.

Projekta teritorija ir visa Baltijas jūras krasta aizsargjosla Latvijā – apmēram 300 metru plata josla gar jūras krastu. Latvijas piekraste ir unikāla teritorija, kurā gandrīz vai ikvienā vietā ir sastopams kāds aizsargājams biotops, kas nav sastopams ārpus šīs joslas. Tipiskākie aizsargājamie biotopi Latvijas piekrastē ir priekškāpas, embrionālās kāpas, pelēkās kāpas, mežainas kāpas un boreālie meži. Šie biotopi veido pie mums pierastu ainavu, taču daudzās citās Eiropas valstīs pārsteidzīgas apbūves un cita veida apsaimniekošanas dēļ ir kļuvuši ļoti reti un aizsargājami. Tādēļ šie biotopi ir ierakstīti Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu sarakstā – Biotopu Direktīvā, un Latvijai ir jānodrošina šo biotopu saglabāšana.

Piejūras neskartā daba ir ievērojams tūrisma un atpūtas resurss. Pēdējo desmit gadu laikā kopš neatkarīgas Latvijas atjaunošanās strauji pieaudzis apmeklētāju skaits piekrastē, un tas palielināsies arī turpmāk. Pieaug to privātpersonu un organizāciju skaits, kas vēlas šeit būvēt mājas vai citus objektus (tikai neliela piekrastes teritorijas daļa vairs palikusi valsts īpašumā). Īpaši aktuāli tas kļuvis pēc pēdējiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā (2002. gads), kas paredz pašvaldību lomas pieaugumu piekrastes teritorijās veicamo darbību regulēšanā. Objektīvu iemeslu dēļ pašvaldības nav gatavas organizēt līdzsvarotu piekrastes teritoriju attīstību (teritorijas detālplānojuma nav vai tas izstrādāts neņemot vērā dabas vērtības; trūkst zināšanu par piekrastes dabas vērtībām un saudzējošām to izmantošanas iespējām).

Šo jautājumu sakārtošanai valsts finansējuma nav un tuvākajā laikā tas arī nav plānots. Vienīgā iespēja aizsargāt un nodrošināt šo teritoriju līdzsvarotu attīstību ir dažādu projektu ietvaros piesaistīt Eiropas Savienības vai dažādu fondu līdzekļus.

Projektā tiks veiktas šādas darbības:

Visā aizsargjoslā notiks biotopu kartēšana un funkcionālā zonējuma izstrāde. Tas ir nepieciešams, lai pašvaldības varētu pabeigt teritoriālos plānojumus, kuros ņemta vērā sugu un biotopu aizsardzība.

Īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām tiks izstrādāti dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plāni (tām teritorijām, kurām šo plānu vēl nav). Šādu plānu izstrādi prasa likums „Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām” un tie ļaus šajās teritorijās realizēt katrai teritorijai vēlamāko aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu.

Vietās, kurās sastopami īpaši vērtīgi biotopi un sugas, tiks izveidoti mikroliegumi (nelielas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas).

Projekta ietvaros tiks sagatavoti arī dažādi informatīvi materiāli par piekrastes dabas vērtībām un to aizsardzību. Lielākoties tie būs dažādas informācijas lapas un bukleti, taču būs arī divas īsfilmas un grāmata. Aizsargājamajos biotopos, kurus apmeklē daudz cilvēku, tiks izvietoti informācijas stendi.

Gan piekrastes iedzīvotājiem, gan pašvaldību darbiniekiem un uzņēmējiem tiks organizēti dažādi semināri par piekrastes dabas problēmām un saudzējošām izmantošanas iespējām.

Projekta redzamākās darbības būs praktiski atjaunošanas pasākumi vietās, kur sastopami īpaši aizsargājami biotopi un, saglabājoties pašreizējiem apstākļiem, var tikt neatgriezeniski degradēti. Pie šādām vietām pieder Rucava, Nīca, Medze, Pāvilosta, Užava, Kolka, Roja, Lapmežciems, Jūrmala, Rīga, Carnikava, Saulkrasti, Salacgrīva un Ainaži. Nevienā no šīm vietām netiks ierobežota cilvēku uzturēšanās piekrastē. Tiks būvētas takas pāri kāpām un kāpu mežiem, un pāri stāvākajām kāpām tiks veidotas kāpnes. Tas pasargās šos biotopus no izbradāšanas. Apmeklētāju plūsma tiks regulēta, veidojot atpūtas vietu, stāvlaukumu un citu labiekārtojumu tīklu.

Trīs vietās – Randu pļavās, Vakarbuļļu dabas liegumā un Daugavgrīvas dabas liegumā – notiks piejūras pļavu atjaunošana un apsaimniekošana. Apsaimniekošana notiks ne tikai ar pļaušanas palīdzību, bet šim nolūkam tiks iepirktas arī govis, par kurām rūpēsies vietējie iedzīvotāji, saņemot par to samaksu. Tas ir nepieciešams tādēļ, ka šajās pļavās ir sastopami ļoti reti un izzūdoši biotopi un ļoti retas augu un putni sugas, kuru saglabāšanai nepieciešama pļavu ganīšana.

Projekts ilgums ir 3 gadi un 9 mēneši un tā kopējās izmaksas ir 2 270 860 eiro. 75% no šīs summas ir ES finansējums, 8,15% – LU līdzfinansējums, 5.5% – partneru līdzfinansējums, 11,35 % – līdzfinansējums no pašvaldībām un citiem avotiem.

Projekta pieteicējs ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte. Projekta partneri ir Liepājas Reģionālā vides pārvalde un Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts. Kā līdzfinansētāji projektā piedalās arī 13 piekrastes pašvaldības – Rucavas pagasts, Nīcas pagasts, Medzes pagasts, Pāvilostas pilsēta, Kolkas pagasts, Rojas pagasts, Lapmežciema pagasts, Jūrmalas pilsēta, Rīgas pilsēta, Carnikavas pagasts, Saulkrastu pilsēta, Salacgrīvas pilsēta un Ainažu pilsēta.