Jūras piekrastes biotopu aizsardzības problēmas Latvijā un Eiropā

• Dažas jūras piekrastes iezīmes:
  • ļoti mainīga, jutīga, jo pakļauta spēcīgu dabas faktoru un cilvēka ietekmei;
  • vienīgā eksistences vieta daudziem biotopiem, augiem un dzīvniekiem;
  • pievilcīga, saistoša vieta cilvēku atpūtai, tūrismam;
  • nozīmīga valsts ekonomikai, aizsardzībai, satiksmei.
• Uz piekrasti radītā slodze pieaug, radot:
  • Kvantitavās izmaiņas – samazinot dabisko biotopu platību;
  • Kvalitatīvās izmaiņas – izjaucot dabisko ekosistēmu struktūru un izmainot sugu sastāvu.
• Tāpēc Eiropas valstis ir pieņēmušas vairākus svarīgus dokumentus, to skaitā:
  • Baltijas jūras biotopu un biotopu kompleksu Sarkano grāmatu saskaņā ar Helsinku konvenciju (1974., 1992.g.) par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību Latvija ratificējusi 1994.gadā;
  • Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu un sugu sarakstu saskaņā ar Eiropas Padomes 1992.g. 21. maija direktīvu „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”
• Piekrastes attīstības tendences Latvijā:
  • Pirms 400-200 gadiem viens no lielākajiem draudiem bija masveidīga mežu izciršana, kas apdraudēja gan jūras krasta dabu, gan pašu cilvēku un viņa mājas.
  • No 1941.-1990.gadam piekrastes lielākā daļa bija slēgta cilvēkam, atsevišķos posmos liela militāro darbību ietekme.
  • Pēdējos desmit gados notiek strauja un diezgan haotiska piekrastes attīstība.
• Galvenie draudi:
  • Būvniecība kāpu aizsargjoslā
  • Atpūtas un tūrisma aktivitātes
  • Kāpu un pludmales izbraukāšana
  • Mežu izciršana
  • Pelēko kāpu apmežošana
  • Svešās agresīvās augu sugas
  • Pļavu aizaugšana
• Netiešie draudi:
  • Sabiedrības (zemes īpašnieku, pašvaldību, atpūtnieku u.c.) neinformētība
  • Aizsargājamo dabas teritoriju nesakārtotība
• Latvijas jūras krastu nozīmība Eiropas mērogā
  • Krasta kāpu 300 m platajā aizsargjoslā konstatēti 23 Eiropas Savienības aizsargājamie biotopu tipi.
  • Šie biotopi aizņem aptuveni 90 % no aizsargjoslas kopplatības, tai skaitā 15 % prioritāri aizsargājamie biotopi.

Vējatplūdu laikā atsegtas dūņainas un smilšainas pludmales	Viengadīgu augu sabiedrības uz sanesumu joslām	Viengadīgu augu sabiedrības uz sanesumu joslām
Daudzgadīgs augājs akmeņainās pludmalēs	Viengadīgu augu sabiedrības dūņainās un zemās smilšainās pludmalēs	Smilšainas pludmales ar daudzgadīgu augāju
Embrionālās kāpas	Priekškāpas	Priekškāpas
Priekškāpas	Pelēkās kāpas ar zemiem lakstaugiem	Pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm
Smilšakmens atsegumi jūras krastā	Mežainas jūrmalas kāpas, boreālie meži	Kas notiek piekrastē?
Kā novērst kāpu degradāciju? Ko un kur darīt zemes īpašniekiem un pašvaldībām?	Kā novērst kāpu degradāciju? Ko un kur darīt zemes īpašniekiem un pašvaldībām?	Cik tālu pieļausim apbūvēt dabas liegumus priekškāpās?
Vai Latvija spēs nodrošināt Eiropas Savienības prasību izpildi???