Life Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Piekraste

Sākumlapa Satura rādītājs Kartes Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes Viesu grāmata Adreses un tālruņiAdreses un tālruņi

Nacionālo un starptautisko dabas aizsardzības prasību īstenošana piekrastes dabas aizsardzībā un apsaimniekošanā

Vija Znotina (vznotina@lanet.lv)
(pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta)

Vija Znotiņa, Rita Birziņa, Kārlis Kalviškis, Brigita Laime, Didzis Tjarve
Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte

Koalīcijas par tīru Baltiju rīkotajā starptautiskajā seminārā
„Nacionālo un starptautisko vides aizsardzības prasību ievērošana Baltijas jūras piekrastē”
2003. gada 21. novembrī Vides ministrijas Lielajā zālē (409. telpa), Peldu ielā 25, Rīgā.

Mēs pārstāvam:
LIFE-Nature projektu
PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZĪBA UN APSAIMNIEKOŠANA LATVIJĀ

Projekta mērķis:

Eiropā aizsargājamu jūras piekrastes biotopu un sugu saglabāšana Latvijā
jeb
Biotopu direktīvas prasību īstenošana piekrastes aizsargjoslā un 4 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Eiropā aizsargājami biotopi Latvijas piekrastē:

*23 biotopi, kas minēti Biotopu direktīvā (7 no tiem prioritāri aizsargājami);

*9 biotopi, kas minēti Bernes konvencijā.

Eiropā aizsargājamas sugas Latvijas piekrastē:

*4 sugas, kas minētas Biotopu direktīvas 2. pielikumā

*1 suga, kas minēta Bernes konvencijā

*16 sugas, kas minētas Putnu direktīvā (2 no tām – prioritāri aizsargājamas)

Embrionālās kāpas Baltās kāpas jeb priekškāpas
Pelēkās kāpas Pelēkās kāpas ar sīkkrūmiem
Jūrmalas pļavas
Mežainas jūrmalas kāpas Boreālie meži

Kas apdraud ES aizsargājamos biotopus Latvijā?

*Aizsargājamo biotopu platība samazinās
– būvniecības un nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ

*Aizsargājamo biotopu platība samazinās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās –
jo šīm teritorijām trūkst dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plānu.

*Biotopi iet bojā tūrisma un atpūtas aktivitāšu dēļ

*Mežu bioloģiskā daudzveidība samazinās nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ



*Aizsargājami biotopi iet bojā izbraukāšanas dēļ

*Biotopi iet bojā cilvēku nezināšanas dēļ:

Dabiskas pelēkās kāpas
Cilvēka pārveidotas (apstādītas) pelēkās kāpas

Ko varam darīt, lai cīnītos pret šiem draudiem?

*Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

*Teritoriju plānojumi

*Piekrastes aizsargjosla

*Mikroliegumi

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas:
~45% no piekrastes

Nepieciešams:

*Dabas aizsardzības plāns un

*Individuālie aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi, ko

*apstiprina Ministru Kabinets un

*tiem ir tiesisks spēks.

Pašlaik:

*Lielai daļai piekrastes ĪADT ir DA plāni, bet nav Individuālo aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumu.

*4 teritorijām tiek gatavoti LIFE projekta ietvaros:

  • Bernātu dabas parks
  • Dabas liegums „Vidzemes akmeņainā jūrmala”
  • Piejūras dabas parks
  • Užavas dabas liegums

Teritoriālie plānojumi:

*Jāņem vērā dabas pamatne;

*Jāietver aizsargājamie biotopi.

Pašlaik:

*Plānojumi tiek izstrādāti bez dabas pamatnes un bez informācijas par aizsargājamiem biotopiem;

*Mūsu projekta ietvaros tiek sagatavota biotopu karte visai piekrastes aizsargjoslai.

Krasta kāpu aizsargjosla

Jaunie aizsargjoslu likuma grozījumi:

*Jāietver aizsargājamie biotopi;

*150 / 300 metri;

*Kur ir ciematu robežas?

Mikroliegumi

*Jauna tiesiskās aizsardzības forma;

*Var aizsargāt DMB, nelielas atsevišķu sugu un biotopu atradnes;

*Zemes īpašniekiem ir ierobežojumi un pienākumi, bet viņi nesaņem kompensāciju.

Vai mēs varam īstenot dabas aizsardzības starptautiskās prasības Latvijas piekrastē?

Daudzi Biotopu direktīvā minētie biotopi nav Latvijā ar likumu aizsargāti

*11. Dalībvalstīm jāveic 2. pantā norādītā dabisko biotopu un sugu aizsardzības statusa uzraudzība, īpašu vērību pievēršot prioritārajiem dabiskajiem biotopiem un sugām;

*4.2. Dalībvalstīm, kuru teritorijā atrodas viens vai vairāki biotopu tipi vai dzīvo prioritārās sugas, kas aizņem vairāk par 5% valsts teritorijas, ir iespēja, vienojoties ar Komisiju, pieprasīt, lai III pielikumā noteiktie kritēriji tiek pielietoti elastīgāk.

Īpaši aizsargājamo biotopu veidu saraksts (2000)

*Mitras pludmales ar avotiem;

*Pelēkās kāpas ar krūmiem un kokiem;

*Pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju;

*Priekškāpas ar jūrmalas zilpodzi (Eryngium maritimum);

*Starpkāpu ieplakas ar kalcifilām augu sabiedrībām;

*Augsto lakstaugu jūrmalas pļavas;

*Mēreni mitras jūrmalas pļavas ar Baltijas doni (Juncus balticus);

*Sausas jūrmalas pļavas ar jūrmalas armēriju (Armeria maritima);

*Slapjās jūrmalas pļavas ar jūrmalas āžloku (Triglochin maritimum).

Biotopu direktīva (1992)

*Vējatplūdu laikā atsegtas dūņainas un smilšainas pludmales;

*Viengadīgu augu sabiedrības uz sanesumu joslām;

*Daudzgadīgs augājs akmeņainās pludmalēs;

*Smilšakmens atsegumi jūras krastā;

*Viengadīgu augu sabiedrības dūņainās un zemās smilšainās pludmalēs;

*Embrionālās kāpas;

*Priekškāpas;

*Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas;

*Pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm;

*Mežainas jūrmalas kāpas;

*Slapjas starpkāpu ieplakas.


Sākumlapa Satura rādītājs Kartes Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes Viesu grāmata Adreses un tālruņiAdreses un tālruņi

LIFE02NAT/LV/008498
Google Life-Nature Natura 2000 CHM LR VM DAD DAP LVAFA Liepāja Ziemeļvidzeme Latvija LU LU BF Sākumlapa Meklēt Raksti
Google Life-Nature Natura 2000 Bioloģiskā
daudzveidība
Latvijā
LR VM DAD DAP LVAFA Liepāja Biosfēras
rezervāts
Latvijas daba LU LU BF Sākumlapa Meklē Raksti mums

Lappusi «starptautiskas_prasibas.shtml»
veidoja
Vija Znotina (vznotina@lanet.lv)
2014.09.29-15:33
Lappusi «starptautiskas_prasibas.shtml» veidoja Vija Znotina (vznotina@lanet.lv) sadarbībā ar eko@lanet.lv
© Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā (piekraste@lu.lv)
2014.09.29-15:33