Guest Book

Droši vien domājusi vēl Katvaru parku. Tur tās nabaga liepas arī ir traki samocītas un kroplīgas. Tas mīts par ačgārni iestādītiem kokiem gan ir dzīvelīgs. Grāveres kundze gan jāapbēdina, ka zinātnieki turpina ietiepīgi apgalvot, ka kokiem saknes ir tur, kur tām jābūt – zemē.

Tās ir sekundārās saknes attīstījušās zemē, bet primārās pārveidojušās par
zariem, tāpēc arī ir stipri atšķirīgi. Bonzai!

Tik tiešām šie ir iestādīti kājām gaisā? Jebšu kas viņiem nodarīts?

A pirmkārt i pa priekšu: R.Grāveres raidījumu nesauc vis "Pagātnes liecības" bet gan "Gadsimtu liecības".
A otrkārt un vispār: minētās muļķības izskanēja nevis iepriekšminētajā raidījumā, bet gan I.Mačas veidotajā raidījumā "Dzīvesziņa", kurš skan uzreiz pēc "Gadsimtu liecībām" (ieejiet Latvijas Radio mājaslapā un noklausieties, - par Dikļu parka jocīgajiem kokiem saruna ir ap 7:30 (ieraksta hronometrāža).
A treškārt un ja godīgi: tā frāze "..mēs šodien kā gudri cilvēki izskaidrojam ..(seko Mika pārstāstītais sviests)" skan tiešām jauki.
Skaistākais jau ir tas, ka šīs ultradzīvelīgās muļķības noteikti tiek iedzītas skolasbērniem un sētas un kaisītas ikvienā pateicīgā substrātā (a ļa lētticīgu ekskursantu izskatā).
BET !!!
Tā kā par tautas gara mantām ir jārūpējas, es domāju, ka mēs varētu apspriest, ko vēl (NE)varēja (NE)darīt sentēvu dārznieki pēc tam, kad bija iestūķējuši ar galotni pa priekšu koku zemē. Kā, piemēram, notika gaisā palikušo sakņu aplaistīšana un, galvenais, mēslošana (vismaz pirmajā laikā, kamēr stulbie zari iemācās pildīt viņiem jaunatvēlētās funkcijas).
UN VISPĀR:
Kādas vēl rituālās (NE)darbības (NE)varēja (NE)tikt (NE)veiktas vai bija pat obligātas, lai koka zari augtu uz leju.
Piedāvāju:
1. Broutegāna pamestas žēlabās mirušas jaunives ierakšana zem koka saknēm (lai koks aug vēl sērīgāks).
2. Bakšteina siera iekāršana virs koka pavasarī(lai jaunie dzinumi riebumā grīļodamies nevis vienkārši augtu bet až kristu uz leju.
3. Pumpuru apkaisīšana ar sikspārņa nagu pelniem pilnmēness naktī, skrienot ap koku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un izkliedzot neartikulētas skaņs.
Biedri! Domāju, ka mūsu šodien kā gudru cilvēku sviekstaināko ideju izkristalizēšana caur paralēli perpendikulāro garamantu diagonālo prizmu varētu būt nozīmīgs ieguldījums mūsu kopējā SVIEKSTA druvā!!!

es dom., šāds stāsts bagātina vietējo kultūrvidi vai kaut ko tamlīdzīgu.
kāda vaina ir stāstam, ka lubāna ezers ir nokritis no gaisa, ka velnezeri radušies no velna nepareizas darba organizācijas utt? arī mūsdienās var rasties šādi jauni sāsti, kās sākumā daudziem liekas ticami, un kā tādi tiek izplatīti, bet gadsimtu gaitā iegūst citu vērtējumu. vai cilvēki tic vai netic teikām, kuras stāsta, un, ja netic, tad kāpēc stāsta to, kam netic, tas ir man ne pārāk saprotams jautājums.

Nu tak jau, ka nekādas vainas. Aiz to jau es aicinu bagātināt un liriski tālāk izdaiļmālēt šīs folkloras pērles.

Stāstot teikas, parasti netiek apgalvots „..mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām..”.

jā, bet "industriālajās balādēs" tieši zinātniskums rada visvairāk šausmu
elementu...

Vaiī, dieniņ cik lustīga diskusija! To augšminēto raidījumu es reizes divas dzirdēju un patika man tas stāsts par ačgārnajiem kokiem. Ir gadijies tādus arī redzēt un bija pat doma savā dārzā tādu eksperimentu izmēģināt. Tak palika tomēr žēl nabaga koku - par ko viņi pelnījuši augt ar kājām gaisā? Un pareizi nosaukta moku aleja - laikam kociņi ne pa jokam nomocijās, kamēr ieauga.

No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ...

Reku var apskatīties uz Katvaru muižas parka liepu stādījumiem:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&M=1&k=parki/Katvari/&t=1