Domu doze

Home page

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Jūras piekraste


Paslēpt atbildes
1 [2] [3] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 23
Secība: ^
Labdien, vai Jūs man lūdz varētu pateikt kādas latvijas pludmales ir saņēmušas Zilā karoga apbalvojumu?
2003. gada 26. martā, 11:46draugs
* Atbildes un piebildes ->
:-:

kur atrast kautko par Baltijas juras un Rīgas līča aizsardzību?
2004. gada 16. martā, 10:43jūras krupis
* Atbildes un piebildes ->
:-:

Nesen ar draugiem izcēlās diskusija par to, vai bebri migrē pa jūru vai nē. Nevienam tā arī neatradās pierādījumi šim apgalvojumam. Vai ir kādā literatūrā minēti fakti par bebru migrāciju pa jūru? Varbūt varat ieteikt kur rast atbildi uz šo jautājumu?
2004. gada 25. oktobrī, 14:37Jānis
* Atbildes un piebildes ->
:-:

    Sveiks Jāni!
    Nebūs viegli pierādīt ka tas lops ir tiešām migrējis nevis tikai pastaigājies...Bet kādā 2006-07 gadā Jūrmalā tiešām novēroja Bebru pludmalē.
    Te drīzāk ir diskusija par Migrācijas jēdzienu.
    2009. gada 15. aprīlī, 15:04Aigars

    Bebri tiesam veic migracijas gar juras krastu jaunu teritoriju meklejumos. Es vairakas reizes ritos esmu noverojis tos peldam no Kurzemes puses uz Lielupes grivu.
    2010. gada 19. janvārī, 20:37Janis M.

    Bebrs, uzsacis celojumu , peld gar juras krastu lidz sastop kadu upi vai citu udensteci, kas tam skistu piemerota. Nebutu brinums ja kads bebrs ieklistu kada no pieciem melioracijas gravjiem starp Melluziem un Kauguriem vai ari Silinupe pie Bigaunciema.
    2010. gada 20. janvārī, 14:41Janis M.

    zvejnieki stāsta, ka šad tad esot gadījies redzēt vai pat noķert jūrā peldošus briežus un mežacūkas. Nesen kāds lācis esot iemigrējis Roņu salā un atkal aizmigrējis prom.
    2010. gada 1. februārī, 16:47TAs

Pavasarī piekrastē vajag rīkot meža dienas un apstādīt kāpas ar priedēm un vītoliem.
Vecās priedes jau ir sapuvušas. Vētrā bojātie koki arī ir jālikvidē.
2005. gada 30. martā, 10:57Astrīda T.
* Atbildes un piebildes ->
:-:

    Par Veciem un bojātiem kokiem mežā

    Sausie koki un kritalas ne tikai nav bīstami meža stāvoklim, bet ir nepieciešams nosacījums meža stabilitātei, jo daudzos gadījumos tās ir dzīves vietas dzīvniekiem, kas ir dabiski ienaidnieki tām kukaiņu sugām, kas pārtiek no dzīviem kokiem. Tāpat, vecos un atmirušos kokos dzīvo daudzas īpaši aizsargājamām sugas.

    Vētra nav ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa vētrā izgāztie koki ir liela mēroga dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākajās vietās. Daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu „tīrīt postījumus”, kas notiks plašās teritorijās un vienlaikus, radot plašus, ilglaicīgus traucējumus.

    Piekrastes meži ir jāvērtē ne jau pēc tā, cik tur varētu koksnes iegūt, bet gan pāc tā devuma sugu daudzveidībā, kā arī tīri no mākslinieciskā viedokļa. Iztīrīts un „izlaizīts” mežs jau drīzāk ir parks nevis mežs. Izvācot vecos un mirušos kokus, mežam tiek laupīta tā netverāmā, noslēpumu un romantisma pilnā, noskaņa.

    Izmantoti «WWF» preses istabas materiāli (http://www.wwf.lv/index.php?id=445&sadala=29).

    2005. gada 9. aprīlī, 6:37Zirneklītis.

kā sauc kāpās atrodamo lielāko sēni?
2005. gada 15. maijā, 15:29Zane
* Atbildes un piebildes ->
:-:

    Manuprat, ta ir juraszvaigzne
    2005. gada 16. maijā, 14:38jurniecins

    nemaanies:=))
    juuraszvaigzne ir zivs.
    2005. gada 16. maijā, 14:41Zane

    Kāpās aug daudz dažādas sēnes. Tā uzreiz nepateikšu, kura ir lielākā – vienai augļķermenis garāks, citai tas ir platāks. Pie tam tas, ko parasti cilvēki sauc par sēni, ir tikai augļķermenis, kaut kas līdzīgs kā ābelei āboli.

    Par smiltāju sēnēm var palasīties šeit: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml#v40

    2005. gada 17. maijā, 4:54Zirneklītis

    Starp citu – jūraszvaigne NAV ne zivs ne sēne, bet gan adatādainis. Adatādaiņi vēl, piemēram, ir jūras eži, jūras gurķi, jūras lilijas. Tas ezis, kas skraida pukšķēdams pa takām un taciņām, protams, nav adatādainis, bet gan zīdītājs.

    Būs jurniecins jūraszvaigzni ar zemeszvaigzni sajaucis, bet tās Latvijā sastopamas mežos, nevis kāpās (http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?q=zvaigzne).

    2005. gada 17. maijā, 5:17Zirneklītis

    Zirnekliit, bet varbuut taa juuraszvaigzne, es gribeeju teikt, zemeszvaigzne aug mezainajaas juurmalas kaapaas, kas pieskaitaamas gan kaapaam, gan meziem =)
    tu zini, pat melnalksnu dumbraajs var buut pieskaitaams pie kaapaam, ja tas atrodas starpkaapu ieplakaa =)
    2005. gada 17. maijā, 8:45Zane

    tie varētu būt Hadriāna zemestauki (aizsargājama suga, sstopama priekškāpās), kuriem no iesārtām "olām" izaug 10 - 20 cm garš nesējs ar tīklainu cepurīti galā.
    Šmidela zemeszvaigznes (arī aizsargājama, sastopama pelēkajās kāpās) augļķermeņi ir 1 - 3 cm plati, bet centrālās lodveidīgās daļas diametrs nepārsniedz 0,5 - 1,5 cm.
    (citēju Edgaru Vimbu.)
    2005. gada 17. maijā, 12:30Vija

    =)Realas bildes
    2005. gada 29. septembrī, 14:46=)

    parasta liela sēne
    2008. gada 11. janvārī, 15:56jelena

Vai piekrastē dzīvojošie dzīvnieki dzer jūras ūdeni?
2005. gada 15. maijā, 15:30Alfrēds K.
* Atbildes un piebildes ->
:-:

    Ir kas dzer un ir kas nedzer
    2005. gada 16. maijā, 14:37jurniecins

Un kādas aizsargājamas sēnes aug kāpās?
2005. gada 17. maijā, 8:38Zane
* Atbildes un piebildes ->
:-:

    Aizsargājamas sēnes atklātajās kāpās.
    Citēju Edgaru Vimbu.
    Priekškāpās jeb baltajās kāpās (ļoti mainīgajā ekosistēmā, kur notiek aktīva smilšu pārpūšana un aug pret ieputināšanu izturīgas graudzāļu sugas) varat atrast Hadriāna zemestaukus, smiltāja kaussēni, ziemas kātpūpēdi. Pelēkajās kāpās (klajajās piekrastes kāpās, kur vairs nenotiek smilšu kustība, ir silts, sauss, augāju veido sūnas, ķērpji, zemi daudzgadīgi lakstaugi) meklējiet ziemas kātpūpēdi.
    2005. gada 17. maijā, 12:22Vija

No kā pārtiek jūrmalas smilšvabole?
no citiem kukaiņiem (un tāpēc viņa prot ātri skriet, jo jādzenas tiem kukaiņiem pakaļ)?
jeb viņa ēd no jūras izskalotos mēsliņus?
kāpēc smilšvabole ir raiba?
kas smilšvabolēm ir nepieciešams, lai tās kādā teritorijā dzīvotu lielā skaitā?
cik daudz smilšvaboļu vienā barā ir nepieciešamas, lai varētu teikt, ka tā ir veselīga un ģenētiski daudzveidīga populācija?
šī informācija man ir nepieciešama skolas referātam.
2005. gada 16. novembrī, 11:37Toms un Džerijs
* Atbildes un piebildes ->
:-:

    Jūrmalas smilšvaboļu barība ir galvenokārt krastmalmušas, kas attīstās jūras izskalojumos. Mušam ir īpatnējs lidojums: tās lido zemu, strauji paceļas un nosēžas. Tāpēc vabolei jābūt īpaši ātrai. Tās medī no augāja brīvajos laukumos.Kāpuri rok vertikājas alas un sēž pie alas ieejas. Tie medī dažādus kukaiņus, kas tuvojas alas atverei. Briesmu gadījumā kāpurs slēpjas 15-25 cm dziļajā alā.
    Smilšvaboles krāsojums imitē jūras liedaga krāsas: smiltis un dažādus jūras izskalojmus. Raibums sadala ķermeni laukumos un plēsējiem, piemēram, putniem, grūtāk saskatīt ķermeņa kontūras.
    Smilšvabolei nepieciešama smilšaina augsne, kurā dzīvot kāpuriem un atklātai teritorijai, kurā medīt. Smilti nedrīkst pārpūst vējs, tai jābūt stabilizētai ar augu saknēm vai mitrumu. Tāpēc alas ir mitrā smiltī un vietās ar skraju augāju. Izmīdīšana var negatīvi ietekmēt kāpurus un nakšņojošas vaboles (tās ierokas smiltīs). Vaboļu populācijas ir nepastāvīgas, lielas vētras tās iznīcina un viss jāsāk no jauna. Dabiskās pludmalēs smilšvaboles var savairoties lielā skaitā, bet cilvēku apmeklētās - sastopamas reti. Vaboles apdzīvo galvenokārt liegadu, viegli pārvietojas un gēnu plūsma, acīmredzot, arī ir aktīva. Par ģenētisko daudzveidību nebūtu jāuztraucas.
    Paskaties failu: http://priede.bf.lu.lv/ramis.shtml tad Studiju materiali, tad Zoologijas/ tur ir fails Dunes.doc
    2005. gada 16. novembrī, 17:29Kukainis

    Paldies, nu es tiešām daudz jauna uzzināju par smilšvabolēm :=)) :=))
    2005. gada 16. novembrī, 17:53Toms un Dzerijs

Vēlētos uzzināt kur var dabūt kādu kāpuru bildīti, ja iespējams tad tādu kas atīstās pludmalē vai kāpās
2006. gada 8. janvārī, 14:47rīī
* Atbildes un piebildes ->
:-:
1 [2] [3] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 23
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Home page

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------